Aprīlis pats par sevi bija smags mēnesis. Periodiski uznāca vēlme paraudāt. Nolaidās rokas. Bet nu, kaut kā izturēju. Pieņemu gan ka smagākais vēl tikai priekšā.
Fizisko aktivitāšu ziņā mēnesis bija salīdzinoši aktīvs.
Ar hantelītēm rokās svīdu 15 reizes. Ko es darīju otru mēneša pusi, un kādēļ šis skaitlis nav lielāks, nemācēšu teikt.
Skrēju nieka 14 reizes. Ļoti mazas distances. Ceļi atkal liek sevi manīt. Un šķiet būšu iedzīvojusies iekaisumā. Noskrieti nieka 36 km.
Ņemot vērā ka līdz Nordea maratonam atlikušas nieka 18 dienas, 18 stundas... ehh.
Maijam nekādus dižos mērķus pagaidām neizvirzīšu, jo vēl nezinu kāds man tas Maijs būs.
Fizisko aktivitāšu ziņā mēnesis bija salīdzinoši aktīvs.
Ar hantelītēm rokās svīdu 15 reizes. Ko es darīju otru mēneša pusi, un kādēļ šis skaitlis nav lielāks, nemācēšu teikt.
Skrēju nieka 14 reizes. Ļoti mazas distances. Ceļi atkal liek sevi manīt. Un šķiet būšu iedzīvojusies iekaisumā. Noskrieti nieka 36 km.
Ņemot vērā ka līdz Nordea maratonam atlikušas nieka 18 dienas, 18 stundas... ehh.
Maijam nekādus dižos mērķus pagaidām neizvirzīšu, jo vēl nezinu kāds man tas Maijs būs.
