Piegružojam ēteru ar drazām

Nedēļu sāku ar lielu kafijas krūzi un apņēmību.
Izlēcu no gultas ar domu šodien gāzt kalnus, vai vismaz kādu pauguriņu. Visu dienu brainstormoju mēģinot nākt klajā ar savu ģeniālo ideju. Nekā. Zinu ka iekšā ir, kaut kur slēpjas. Bet smadzene ietiepīgi negrib man tās manas ģeniālās idejas atklāt. Nē, un viss.
Iedvesma tika gūta, spēlējos ar idejām un domām, bet savu tomēr neizdomāju. Neesmu droša arī par virzienu.

Šodien, ja godīgi, kauns par sevi. Pat neizgāju no mājas. Pat uz sporta zāli ne.


Atklāti sakot, es vēljoprojām nezinu par ko ir šis blogs. Laikam jau par mani. Par ko gan es vēl varētu rakstīt, ja ne par to, kas notiek ap mani un ar mani ikdienā. Par to kas mani interesē un uztrauc. Principā, ir grūti izvēlēties vienu tēmu šim blogam. Es esmu sieviete, tādēļ mani plus mīnus interesē skaistumkopšana. Lai cik ok man tagad viss arī būtu, vienmēr tiek meklēts kautkas labāks. Tātad, es varētu uzrakstīt par kādu produktu. Tāpat mani interesē arī mode un dizains. Līdz ar to kādu OOTD varētu iemest. Visvairāk mani interesē aksesuāri. Un arī to izgatavošana. Līdz ar to es vairāk varētu runāt par aksesuāriem.
Man patīk fotografēt. Un tad iesniegt savus printus deviantart'ā, cerībā ka kāds novērtēs un iegādāsies. Arī radīt lietas/ mākslas darbus. Arī par to es šajā blogā varētu rakstīt. Un reklamēt sevi. Pff.
Grāmatas. Par tām es arī varētu periodiski ierunāties. Tās man patīk. Stāv čupiņa uz palodzes un gaida. Gaida, kad Linda saņemsies visu izlasīt.
Sports un mēģinājumi dzīvot dzīvi nedaudz veselīgāku arī ir mana ikdiena. Tam šis blogs arī tika radīts - mēģināju sevi atkal disciplinēt.  (neizdevās, ēdu šokolādi)
Varbūt es šo saitu veltīšu valodu apguvei. Varbūt kādam vajag palīdzību, piemēram ar franču valodu. Internetā protams ir mācību saiti angļu valodā, bet vai ir latviešu valodā. Būs par šo te jāpadomā.
Pārējo manu ēteru aizņem ekonomika, finanses, mārketings un domas par sava uzņēmuma dibināšanu.
Politikai gan es pašlaik cenšos nepievērst uzmanību. Vienmēr pasprūk slikti vārdi, kad dzirdu, vai lasu par politikā notiekošo. Jo es jau zinu un māku labāk. Un visi pārējie ir muļķi. (tā nav, drīzāk otrādāk)



Nu re, un es domāju "ko nu es tur rakstīšu, man tač nav ko teikt!". Re ka ir. Piesārņoju jau tā aizdirsto internetu.

Tulīt meklēšu kādu izaicinājumu, lai piespiestu sevi blogot un blogu padarītu par savu ikdienu. Ja man būtu lasītāji es jums tagad jautātu, vai varat ko ieteikt. Bet tam laikam vēl par agru.

Jāpiestrādā, nē, drīzāk jāpārstrādā šī bloga izskats.