Šogad tā pašvakāk ar Ziemassvētku sajūtu radīšanu. Lai arī ir sniegs, ir Christmas shopping, ir mūzika... bet sajūtas nav. Gribas domāt ka tas ir darba dēļ. Nekādas atpūtas.Par Meraia Kerī ar savu All I want for Christmas man nespēj palīdzēt.
Esmu gan stipri apņēmusies aizvilkt savu pēcpusi uz dušu un tad doties pēc dāvanu papīra un visādām jautrām lietiņām ko salikt Ziemassvētku kartiņu aploksnēs. Sūtīšu radiem un draugiem ziemassvētku kartiņas ar pārsteigumiem.
Vienīgais, kas mani uztrauc ir tas ka mātei dāvanu vēl neesmu atradusi.. tā to nedrīkst atstāt.
Šobrīd esmu dilemmas priekšā. Iet uz to darba interviju, vai nē. Principā darbs ir, itkā iet prom arī negribu.. bet ..
Rīt ir pasaules gals. Cikos tieši? Katrā laika joslā savā laikā? Principā, tas pasaules gals mani nevarētu interesēt mazāk. Bet cilvēki un to uzvešanās rīt mani nedaudz biedē. Gan jau būs kādi trakie, kuri tiešām būs izdomājuši ka nu būs, un ir izlēmuši sagaidīt pasaules galu ar blīkšķi. Ar domu "man nav ko zaudēt" ies un darīs muļķības.. Interesanti cik daudz dažnedažādākās industrijas jau ir nopelnījušas uz šī pasaules gala rēķina?
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru