Watch your character, for it becomes your destiny

Nedēļa bija pilnīgi un galīgi neizdevusies.
Veselība nedaudz, pavisam nedaudz piekliboja.
Skrēju vien nieka 3 reizes. Un visas 3 reizes distances bija niecīgas.
Smagumi/dzelži/darbs ar muskuļiem - 4 reizes. Par maz.

Visu nedēļu jutos diezgan stīva, sāpēja galva. Vienmēr, kad tā notiek, šķiet ka pie vainas ir mugurkauls. Saspiež nervus pakauša rajonā. Nezinu, gan jau ka mana teorija nav pareiza, bet pēc sajūtām, šķiet ka tā arī ir. Laboju situāciju ar pilatēm. Šķiet gāja tikai par labu. Izstaipīju visus muskuļus, mugurkaulu. Palika vieglāk.
Šodien atkal sāp galva. Lai arī no rīta skrēju, un pusdienlaikā biju uz hārdcore dibena/kāju treniņu, šķiet ka vakarpusē būs jāaiziet uz tām pilatēm vēlreiz. Lai gan būtu jauki saprast, kādēļ tā galva man pēkšņi sākusi sāpēt. Lai arī pilates palīdz, būtu jauki zināt iemeslu, un iznīcināt problēmu pie saknes. Neesmu es no tiem "sāp galva" cilvēkiem. Sāp tikai uz paģirām. Tāpat - nekad!

Līdz Nordea 54 dienas. Jāsāk trenēties nedaudz nopietnāk. Pagaidām muļļāšanās vien ir. Un jādabū beidzot tā speķa kārta, ko pa ziemu esmu centīgi krājusi, nost no maniem muskuļiem.

Sestdien nedaudz pārcentos. Ceļa bļodiņā kaut kas nokrakšķēja, krakšķi pavadīja asas sāpes. Periodiski iesāpas, bet mirstamā kaite pavisam noteikti tā nav.

Nedēļas beigās biju spiesta pārvērtēt savas prioritātes, sapratu ka dažām lietām vienkārši nav lemts notikt.
Un tieši laikā, skatoties Dzelzs lēdiju, dzirdēju citātu, kas nedaudz lika piedomāt pie tā ko es daru, kā es to daru, un vai vispār to vajag darīt.

               

  Watch your thoughts, for they become words.
Watch your words, for they become actions.

Watch your actions, for they become habits.
   Watch your habits, for they become character.
         Watch your character, for it becomes your destiny

Raksturs. Es, atklāti sakot, nedaudz nobijos, izdzirdot vārdus "for it becomes your destiny". Dievs zin, raksturs man nav tas labākais. Pati sev lieku šķēršļus. Un pati apgrūtinu savu dzīvi. Jāsāk pie tā piedomāt. 

Uz ne tik eksistenciālas nots.. vēl nedaudz, pavisam nedaudz, un gaisā jau būs jūtama pavasara smarža. Jēj.

Pavasaris gan nav man domāta sezona. Citiem ir sezonālās depresijas, man atkal brauc jumt. Zūd spēja koncentrēties, domāt loģiski un nervi ir aizbraukuši atvaļinājumā. Pat lasot ziņas gribas raudāt. Nedod Dievs esmu ielīdusi TVNETā. Tas gan notiek reti, bet tomēr notiek. Nepietiek ar rakstiem, kas līdz redaktoriem  nav aizgājuši, deģenerāti-komentētāji uzdzen vēlmi izplūkāt sev matus. Aizrāvos.

Ok, jāmet miers.