Atlīdzības sistēma.

Saprotot, ka apņemšanās "līdz decembrim neko nepirkt" man absolūti neko nenozīmē, ietekmējoties no ārzemju blogiem, izlēmu izveidot tādu kā atlīdzības sistēmu. Es VARU pirkt ko jaunu, tiklīdz esmu sakrājusi 10 izlietotu skaistumkopšanas produktu iepakojumus.
Tā ir daudz jautrāk. Pirmkārt, nu ir stimuls lietot to, kas ir nopirkts, bet netiek lietots.


Jātaisās uz sporta zāli. Veiksmīgi atkal esmu to padarījusi par atkarību. Saka ka ir nepieciešama 21 diena, lai kaut ko padarītu par ieradumu. Ja runa iet par mani un sporta zāli, man ir nepieciešamas nieka 7, 8 dienas.
Lai arī jūtos diezgan slikti un ir sačakarēts celis, šķiet tas viss ir tieši tādēļ ka vakar nebiju izskrieties un izārdīties.

Šķiet, labākās zāles pret depresiju un nespēku ir un būs sports. Lai arī šķiet, kā tad, ja man ir nespēks, slikts garastāvoklis un vispār viss ir slikti, kā gan sevis nodzīšana var man palīdzēt.. Var, mīlīt, var! Pagājušajā nedēļā, nespēdams salikt kopā 3 vārdus un līdz galam uzrakstīt tos, kas bija jāuzraksta, visam atmetu ar roku, paņēmu sporta somu un aizskrēju uz gymu. Skrēju kā negudra. Izsvīdu visu slikto, kas manī bija. Ārdījos līdz spēku izsīkumam. Un iziedams no sporta zāles, jutos tik sasodīti laimīga un priecīga par visu.
Vārdusakot, ej sportot. Nevien izskatīsies satriecoši, bez celulīta un maffin topiem, bet arī jutīsies fantastiski. Un ja tu jau izskaties labi un šķiet ka tāpat ir labi, sportot vienalga vajag, kaut vai tīri labsajūtai.